Ko svinēt rudenī?

Latviešu tautas tradīcijās rudens periodā visspilgtākās ir divas dienas – Miķeļdiena un Mārtiņdiena.

🍂 Miķeļdiena

Miķeļi vai Miķeļdiena ir rudens Saulgriežu laiks, kad diena un nakts atkal ir vienā garumā. Mūsdienās tā tiek atzīmēta 29.sepembrī. Miķeļos rudens raža ir novākta, pēdējā labība nopļauta un zemes darbi pabeigti. Tā kā Miķeļdiena iekrīt laikā, kad raža ir visbagātākā, arī svētku mielasts ir pārbagāts. Tradicionāli šajos svētkos kāva gaili, cūku vai āzi, kas īpaši barots šai dienai. Saimnieces cepa maizi, saimnieki cienāja ar alu. Miķeļdienas tradīcijas saistītas ar Jumi – ražas un auglības daudzināšanu, kā arī īpašs notikums vienmēr ir Miķeļdienas tirgus, kur katrs saimnieks var palepoties ar sezonā izaudzēto un  sarūpēto.

🥕 Mārtiņdiena

Mārtiņdiena 10.novembrī atzīmē viduspunktu starp rudens un ziemas Saulgriežiem – Miķeļdienu un Ziemassvētkiem. Mārtiņos svin rudens noslēgumu un ziemas sākumu, kad pabeigti aršanas un kulšanas darbi, zeme dodas atpūtā un arī lopi vairs netiek vesti ārā. Mārtiņdienas simbols ir gailis. Gaili vai vistu ar īpašu rituālu kāva, lai vairotu zirgu un govju auglību un veselību. Mārtiņdienas cienasts lepojas ar pārbagātību. Galdā tiek celti speķa pīrāgi, asinsdesa, maize, zirņi, sautētas saknes, biezpiens, medus, alus, medus rausis u.c. Mārtiņos beidzas Miķeļos iesāktais veļu laiks un tas tiek atzīmēts ar maskošanos jeb maksu gājienu (ķekatām, budēļiem), kas simbolizē jaunas dzīves sākumu.

🎃 Halovīni – Visu svēto diena 

Runājot par rudens svētkiem, nevar nepieminēt arī popularitāti guvušos Halovīna svētkus, kuros savijušās ķeltu, romiešu un kristiešu tradīcijas ar mūsdienu popkultūras iezīmēm. Līdzīgi kā Mārtiņdienā, novembra sākumā senie ķelti atzīmēja ražas novākšanas noslēgumu un auglīgā perioda beigas, kam sekoja skarba ziema. Tā bija nakts, kad dzīvo un mirušo pasaules saplūst, tāpēc, lai gūtu spēku no aizgājējiem, senie ķelti pārģērbās par dažādiem zvēriem un citām būtnēm un veica īpašus spēcinošus rituālus. Vēlāk ķeltu tradīcijas sajaucās ar romiešu paražām, kas vēlāk arī aizceļoja pāri okeānam uz Ameriku, kur sajaucās vēl arī ar indiāņu tradīcijām. Iznākums – maskās tērpti lieli un mazi spokotāji staigā no vienām durvīm līdz citām, lai jokotos un prasītu saldumus, tiek grebts ķirbis, lai atvairītu ļaunos garus, mājas tiek dekorētas ar šausminošiem tēliem, zirnekļu tīkliem, spokiem utt.

Ko svinēt?

Atcerēties senču tradīcijas vai izmēģināt jaunas – tas ir katra paša jautājums. Tomēr katros no svētkiem ir kas īpašs un atmiņā paliekošs. Kāpēc gan Miķeļdienā neuzaicināt ciemos draugus uz kopīgām pusdienām, kurā katrs atnes paša gatavotu ēdienu no rudens veltēm vai kopīgi dodieties uz kādu atmosfēriskajiem Miķeļdienas tirdziņiem. Mārtiņdienā atrodiet kādu folkloras kopu, ar kuru kopā doties ķekatās. Savukārt Halovīnos, sajūtiet sevī iekšējo bērnu, izdekorējiet spocīgi māju un sagādājiet saldumu krājumus, jo kāds mazs spociņš noteikti klauvēs arī pie jūsu durvīm un teiks: “Saldumus vai izjokošu”!